Krājums

„Iedēstiju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piedereja, Man pieder ozoliņš.”

„Citi vīri man vaicāja,Ko es ēdu, meža vīrs?Šaunu caunes, kāpju bites, To es ēdu, meža vīrs. Kam gribēja šo naksniņu Bites gulēt siliņā? Silā bija pulka ziedu, Smagas medus nešļaviņas.”

„Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.”

„Ozols, meži, jauni puiši,Kā mēreni muiženieki;Medņi, lūši, pārdod vasku,Kas kaiš lepni nedzīvot?”

„Šķērsu bite silu skrēja Ar to ziedu vezumiņu, Atradusi skabardoju Jauna puiša dējumiņu.”

„Gludi galvu saglaudīju, Mežiņā tecēdama, Lai bitītes nemetas Manu matu galiņāi.”

„Skan mežiņis rītā agri, Skanēj' sebu vakarā, Dienas vidū neskanēja, Tad bitite ābulā.”

„Tīk man, tīk tīrumāTīk mežiņa maliņāTīrumā rudzi, mieži, Mežā vaska ritenītis.”

„Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža galotnītes: Bāliņam rokas sala, Meža galus līdzinot.”

„Šūn, bitite, ko šūdama, Šūn man vasku kamaniņas, Lai es varu mežā braukt Priedēm zarus līdzināt.”