Krājums

„Es tai savai līgaviņai Dieva dēļi maizi devu: Man bitītes svārkus šuva, Sētmalā gulēdam's.”

„Bite jūdza kumeliņu Dravenieka līgavai: Sudabriņa loku lieca, Vaska sita pavadiņu.”

„Dravenieka līgaviņa Sēd, galviņu nokārusi: Bišu tēva klausījās Ar abām austiņām.”

„Ieraudzīju vien pazinu Dravenieka līgaviņu: Vasku cimdi rociņā, Šūniem šūta sedzenīte.”

„Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.”

„Spēlējati, spēlmanīši,Dancojati, panāksnieki:Lai sajēma tautu dēlsSavu jaunu līgavīnu!Sudrabiņa grožus viju,Zeltā kalu kamaniņas,Lai brauc mana līgaviņa,Kā puķīte ziedēdama.”

„Bitei vaļa, meitai vaļa, Kur tām tika, tur tās gāja: Meitiņ' tālu tautiņās, Bitīt' augstu ozolā.”

„Dravinieka līgavai Vaska cimdi rociņā, Vaska cimdi rociņā, Bišu spārnu cepurīte.”

„Eita, ļaudis, skataities, Kādu koku upe nes: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm. Dravinieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.”

„Aizko zila, aizko melna Dravenieka līgaviņa? Aizto zila, aizto melna, Ka neguļ dienavidu.”

„Šūn, bitīte, ko šūdama, Šūn man vaska kamaniņas: Ka es varu ciemā braukt, Atvest daiļu līgaviņu.”