Krājums

„Lācis kāpa ozolā, Sakās kunga dravinieks; Kur tev dzeinis, kur vācele, Kur, lācīti, medu liksi?”

„Platas vīzes apāvos, Silā gāju doru dēt. Sak' lācītis lūkodams: Edz, kur bišu dējejiņš! Būs man medus, būs man medus Uz nākošu rudentiņ'!”

„Vilciņš saka uz lācīša: Kur, lācīti, medu ņēmi -Es uzkāpu ozolā, Jaunu puišu dējumā.”

„Lācis kāpa ozolā, Bite dūra vēderā, No tā maza dūrumiņa Liela pumpa uzcēlās.”

„Atminiet, jaunas meitas, Kas bij liepas iedobā? Lācis kāpa liepiņā, Medutiņa meklēdams.”

„Lācīt, lielais dravenieks, Nāc, tev došu vaska ēst. -Es neēdu vasku vien, Ēdu skaidru medutiņu.”

„Lācis kāpa ozolā, Gribē bišu medu ēst; To lācītis nezinā, Kad bitīte iekodīs.”

„Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja.”