Krājums

„Vidū jūras uz akmeņa -Tur sarkanas ogas aug;Tur Saulīte raudājusi,Tur birušas asariņas. Div' brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.”

„Ai, zaļā līdaciņa,Nāc ar mani spēlēties:Tu dziļā jūriņā,Es - ozola laiviņā. Bite kliedza, bite sauca: Jūras mala aizdegusi; Bitīt, melu nemelo, Jūrmalā gruži gruzd.”

„Jūra šņāca, jūra krāca,Ko tā bija norijusi?Saules meitas mazgājās,Iekrīt zelta gredzentiņš.Kas varēja to darīt -Vidū jūras kaudzi mest?To darīja Dieva dēls,Saules meitu precēdams.”

„Kas kait man nedzīvotPie jūriņas maliņā:Jūra pati man arama,Jūras kalni ecējami,Jūra man zeltu nesa,Jūras kalni sudrabiņu.”

„Visiem cilvēkiem stāv nāve priekšā, bet jūrniekam vēl kaps klātu”

„Cilvēka sirds ir jūra”

„Apvāršņa malā debess saskaras ar jūru, bet debess tuvums negaismo jūru.”