Krājums

„Kur gaiļi dzied, tur diena aust”

„Pats dievs sēj, pats pļauj”

„Vējā augušam kokam stipras saknes”

„Nav visur braslas, kur straujš ūdens”

„Kā acis neredz, tā sirds drīz aizmirst”

„Pie debesīm mēness spīd bālais, pa niedrāju vardes kurkst.”

„Sapņi iet Daugavā. Tie nav atmiņu sapņi. Divreiz tās pašas ilgas uz jūru neplūst.”

„Apvāršņa malā debess saskaras ar jūru, bet debess tuvums negaismo jūru.”

„Ūdens pile saārda akmeni nevis ar spēku, bet gan ar neatlaidību.”

„Meži Latvijā runā savādāk nekā citur. Klusu, bet skaidri.”

„Straumēni — tā nav māja. Tā ir pasaule.”

„Klusums laukos nav tukšums — tas ir pilns ar dzīvību.”

„Zeme ir cilvēka mugurkauls.”

„Zeme un sirds – tas ir viss ko cilvēkam vajag.”

„Meža māte bērnus sauca, kad saulīte norietēja; sasaskrēja visi bērni lielajā ozolā.”

„Ziedi, ziedi, ābelīte, kas kaiš tevim neziedēt? Ne kait tevim rīta salnas, ne ziemeļa auksti vēji.”

„Dziedāj' visas laucinieces – Ne lapiņa nečabēja; Dziedāj' viena mežiniece – Ozolam zīles bira.”