Krājums

„Lai govīm būtu gards piens Meteņos, bērniem jātin dzija.”

„Laikā no Mārtiņiem līdz pat Ziemassvētkiem ģimenē jāstāsta pasakas, tad labi aug un barojas lopiņi.”

„Ja Mārtiņos kokos un krūmos vēl ir redzamas zaļas lapas, tad pēc gada Vasarsvētkos kokos būs vēl maz lapu.”

„Ja Mārtiņdienā uz māju jumtiem daudz sniega, tas nozīmē — būs gara ziema.”

„Simboliski pēc Mārtiņdienas vārti vaļā ir ziemai. Ja to laikā arot zemi, tad nākošu gadu nav gaidāma raža.”

„Olas ir saules simbols — Lieldienas ir pavasara saules uzvara pār ziemas tumsu.”

„Ja Mārtiņdienā apmācies laiks, janvārī būs stipras salnas.”

„Mārtiņdienā nedrīkst ļaut suņiem sētā riet, jo šajā vakarā pie galda nāk mieloties gariņi (veļi). Paēduši tie mājai dāvā labvēlību un svētību.”

„Ja Mārtiņdiena ir miglaina, visticamāk, ziema gaidāma silta.”

„Ja kāds, kas agrāk lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to.”

„Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.”

„Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu.”

„Ziemassvētku naktij piemita īpaša maģija, tāpēc, lai piesaistītu labklājību un veiksmi, to izmantoja zīlēšanai un rituāliem.”

„Lieldienās jāēd olas ar sāli, lai nemelotu.”

„Lai nākamais gads būtu labs, galdu ar ēdieniem un dzērieniem pa nakti nenovāca, jo ciemos nāca veļi.”

„Bluķi visa saime vilka apkārt mājai, lai savāktu visu slikto, kas pa gadu sakrājies, un tad augstu kalnā sadedzinātu.”

„Ķekatnieki gāja no mājas uz māju, lai nestu svētību un labklājību. Ticēja, ka ar klaigāšanu, dziesmām un dejām tie aizbaidīja ļaunos garus un tumsu.”

„Jāņa dienā meitām vajaga kroni sviest gaisā. Ja meitas krītošo kroni pašu saķer, tad mīļākais tūliņ izprecēs, ja izrauj tikai puķi, tad vēl būs jāgaida.”

„Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.”

„Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.”