Krājums

„Varonim jāgrib neiespējamais — tā ir viņa atšķirība no masas.”

„Durvis nedrīkst stipri aizsist — tad arī debesu durvis būs aiztaisītas.”

„Ja suns kauc, mājās gaidāma kāda nelaime.”

„Ja krauklis riņķo ap māju, kādam būs jāmirst.”

„Ja mazs bērns daudz raud, dienās būs liels dziedātājs.”

„Ja suns ēd zāli, gaidāms slikts laiks.”

„Ja agri pavasarī dūcina pērkons, gaidāma silta vasara.”

„Ja krupji rāpo, gaidāms lietus ar pērkonu.”

„Ja gulošu cilvēku apspīd mēness, tas paliks mēnessērdzīgs.”

„Kad vakarā, saulei rietot, ir sārta blāzma, būs vētra.”

„Uguns māti nedrīkst traucēt — ne spļaut ugunī, ne bikstīt ar kāju, ne apliet ar ūdeni.”

„Ja spļauj ugunī, spļāvējam aug vātis uz lūpām.”

„Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt.”

„Ap meteni slaiži laižu, Lai liniņi gari aug; Ap lieldienu šūpojos, Lai telites barojàs.”

„Mārtiņam vīzes pinu I aukliņas darināju: Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu.”

„Saules meita, Saules meita, Mazgā baltu liepu galdu: Rītu jās Dieva dēli Liepu galdu rībināt.”

„Ar bititi arti gāju, Smilgu šķēlu lemešam; Dieva dēli spandas vija, Ābelziedus lasidami.”

„Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot.”

„Sargaties, Dieva dēli, Šorīt Saule barga lēca: Kam vakar nomaucāt Saules meitas gredzentiņu.”

„Kā zinātu Ziemassvētkus, Kad nediltu kamaniņas; Kā zinātu Lieldieniņu, Kad nekārtu šūpulīti?”