Krājums

„Ja Mārtiņdiena ir miglaina, visticamāk, ziema gaidāma silta.”

„Ja kāds, kas agrāk lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to.”

„Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.”

„Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu.”

„Ziemassvētku naktij piemita īpaša maģija, tāpēc, lai piesaistītu labklājību un veiksmi, to izmantoja zīlēšanai un rituāliem.”

„Lieldienās jāēd olas ar sāli, lai nemelotu.”

„Lai nākamais gads būtu labs, galdu ar ēdieniem un dzērieniem pa nakti nenovāca, jo ciemos nāca veļi.”

„Bluķi visa saime vilka apkārt mājai, lai savāktu visu slikto, kas pa gadu sakrājies, un tad augstu kalnā sadedzinātu.”

„Ķekatnieki gāja no mājas uz māju, lai nestu svētību un labklājību. Ticēja, ka ar klaigāšanu, dziesmām un dejām tie aizbaidīja ļaunos garus un tumsu.”

„Jāņa dienā meitām vajaga kroni sviest gaisā. Ja meitas krītošo kroni pašu saķer, tad mīļākais tūliņ izprecēs, ja izrauj tikai puķi, tad vēl būs jāgaida.”

„Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.”

„Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.”

„Jāņu vakarā saplūc zāles un iet līgot. Zāles samet Jāņu mātei un tēvam virsū. Zāles istabā paliek visu Jāņu dienu, jo pa Jāņiem istabu neslauka, lai svētība paliek mājā.”

„Lai aizsargātu lopus no raganām, Jāņu naktī kūts durvis jānosprauž ar nātrēm.”

„Jāņu vakarā visās ēkās jāiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu.”

„Jāņu nakti nevajag gulēt, lai odi nekož.”

„Miķeļos ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas — un jāsaka: ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk ko ēst”

„Ja Lieldienās vardes iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara”

„Ja rudenī meža kustoņi krāj lielus krājumus — gaidāma barga ziema”

„Kad pavasarī pirmo reizi pērkons rūc, jāgriežas apkārt — tad visu gadu mugura nesāp”