Krājums

„Akmens atstāj vietu, koks celmu, bet cilvēks atmiņu”

„Cilvēka sirds ir jūra”

„Cilvēks nav nekad tik laimīgs vai nelaimīgs, kā to iedomājas”

„Vajadzīgs gribasspēks, lai sekotu reiz atrastajai zvaigznei arī tajos brīžos, kad tā nav redzama.”

„Vai senatnē vien tikai vīri bija, kam liktenis rūpestus nedarīja?”

„Joprojām pietrūkst miljona lai būtu miljonārs.”

„Sūdīgāka par pagātni var būt tikai nākotne.”

„Kad mēs pārkāpjam likumu — mums uzliek soda naudu. Kad mēs rīkojamies pareizi — mums uzliek nodokļus.”

„Apnicīgs ir tāds vīrs, kuram labāk iedot, nekā mēģināt izskaidrot, ka negribi.”

„Grāmatu kaudzes velti tu šķirsti, mirušās audzes pētī, līdz mirsti.”

„Pēc ideāliem cenšas lielie gari, bet dzīvē ieņemt vietu pirmie tie neiespēj.”

„Bet cilvēces bēdas un trūkumus sirds tevim jūt.”

„Ai, šī pilsēta! Dziesmas un lauri viņas kaunu un daiļumu sedz.”

„Atkal gāju kā sapnī tai cauri raibā naktī, kad ugunis dedz.”

„Domā, ko runā, bet nerunā, ko domā.”

„Dzīvē ir divas traģēdijas — neiegūt to, ko sirds kāro, un otra — to iegūt.”

„Dažs visu mūžu nomocās sev mantas kaudzēm raust — tam mati raizēs sirmojas un zagļi neļauj snaust.”

„Pie debesīm mēness spīd bālais, pa niedrāju vardes kurkst.”

„Kas darbu nedara, tas par darbu runā. Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē. Kas darbu dara, tas klusē.”

„Sapņi iet Daugavā. Tie nav atmiņu sapņi. Divreiz tās pašas ilgas uz jūru neplūst.”