Krājums

„Ej, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz zaļo ozoliņu: Lai stāv zaļais ozoliņš Mana tēva bitītēm.”

„Ņem, Jānīti, baltu zirgu,Apjāj manu kazu kūti:Šī devīta vasariņa,Visas kazas ālavicas.”

„Bitīt, tavu darbu meitu Rudajām actiņām; Draveniek's kaitināja, Ozolē sēdēdams.”

„Bites, maitas, norējušas Manu vīru, bitenieku: Bikses vien karājās Ozolina zarinā.”

„Saņemiet dzeinit' manu, Nodējiet ozoliņu, Man jaiet ar kundziņu Tālajā zemitē.”

„Bites māte man jautaja, Ko dar' veci dravenieki? Kapli pina, tropu raksta, Saulitē sēdedami.”

„Venta nesa ozoliņu Ar visām bitītēm; Div' brālīši dravenieki Skrej gar upi raudādami: Ziedu svārki mugurā, Vaska cimdi rociņā.”

„Bite, bite, mērga, mērga Ar dunduru strīdējās; Dunduram zaļi svārki, Bitei vaska vilnānīte.”

„Brālīts mans, dravenieks, Ar bitīti sadzīvoja: Brālīšam vaska cimdi, Bites šūta capurīte.”

„Ne kauns bija bāliņam, Zelta jostiņ' apjožot: Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.”

„Bitite kliedza, Bitite sauca: Siliņi deg, Siliņi deg! Nekliedz, bitite, Nesauc, bitite, Snaudaļa kodeļu Dedzinaja.”

„Bitit' skrēja vakarāi Caur deviņi novadiņi: Zīda groži, vaska loks, Ābolaiņi kumeliņi”

„Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejīnā? Cūkas tavas saknes raka, Zaļas zāles meklēdamas; Pāri tevi bites skrēja, Garām jāja dravinieki.”

„Sīrenieki, medinieki, Saņemiet to bitīti: Tā bitīte kalnus kāpa Ziedainām kājiņām.”

„Pavasara vakarāUz zaļā pakalniņaPirmo reizi dziedāt gāju,Savu balsi vēdināt.”

„Sanēdama bite skrēja Sava kunga tīrumos, Dziedādama ielaidās Cita kunga daļiņā.”

„Teciņus tecējuAitiņu stallī:Zināju, pādīteiZeķītes vajag.Steigusies tautu meitaPie tā mana bāleliņa:Pus aitiņas nocirpusi,Palaidusi tīrumā.”

„Cikom ir tod ēd, jo nav tid verīs”

„Kad ir tad ēd, kad nav tad ciet”

„Ne viss nav ēdams, ne viss der runāt”