Krājums

„Ja aita pārlauzusi kāju, tad tai vajaga dot barībai līdzās sarīvētu kaparu”

„Ja aita kāju salauzusi, tad vajaga sarīvēt varu un iedot ar citu barību aitai”

„Ja aitas badās, tad gaidāms vējš”

„Kad aitas badās, tad vētra gaidāma”

„Kad aitas, nākdamas no ganībām, lēkā, tad tad gaidāms jauks laiks”

„Ja aitas cērp jaunā mēnesī, tad aug gara un mīksta vilna”

„Ja vecā mēnesī aitas cērp, tad tām aug plāna vilna, ja jaunā tad bieza”

„Ja aitas cērp vecā mēnesī, tad vilna aug īsa un bieza”

„Kad vecā laikā cērp aitas, tad neaug bieza vilna”

„Ja aitas cērp mēneša beigās, tad vilna tik labi neaugot”

„Kad cērp aitas, tad jāvāra biezputra, lai aitām aug bieza vilna”

„Ja aitas cērp, tad tai dienā jāvāra biezpurtra, lai aitām aug bieza vilna”

„Ja aitas cērpot iegriež, tad jāvāra biezputru”

„Ja aitām nocērp astes galiņus, tad tām vairs neaug vilna”

„Ja aitas neglabā jērus, tad ar ciemiņa cimdu tās jāpeŗ”

„Ja aitas negib jērus, tad jāiet uz lielceļa un nelaime jāsaka pirmajam vīram, kuŗu satiek. Pēc tam aita jēru gribēs”

„Ja aita neglabā (neieredz) jēra, tad jāņem cimds un jāpiedāvā ceļa braucējam, vai nav to pazaudējis”

„Kad aita savu jēru neglabā, tai tad zagtu ēdienu dod”

„Ja aita jēru neglabā, tad, kad iebrauc ciemiņi ar baltu zirgu, jānozog drusku siena un aitai jāiedod”

„Kad aita neglabā jēra, tad slepus jāizvelk no šķūņa pa šķirbu siens, kuŗš tad bez saules jāatdod aitai apēst”