Krājums

„Ai caunīt, vāverīt, Dod man tavu kažociņ': Es bij dores dējējiņš, Naktī guļu siliņā.”

„To jums saku, bekotāji,Rītos ilgi neguļat!Vāverīte agri ceļas,Tā tās bekas nolauzīs.”

„Lielai vēzis mazo kūla,Kam sajauca ūdentiņu.Lielā paša vaina bija,Kam ļipiņu kustināja.”

„Ne saulīti uzlecam. Skrej, bitīte, kur skriedama, Skrej manā sētiņā: Mana sēta zelta kalta, Sudraboti vītolīš'.”

„Kam tie rudzi, kam tie mieži, Kam tie kuplie ozoliņi? Tēvam mieži, mātei rudzi, Bitēm kuplie ozoliņi.”

„Cep, māmiņa, man maizīti, Vieglu nest, gausu ēst: Man jāiet siliņā Priedēm galu līdzināt.”

„Ko, tētiņi, tu darīji Visu dienu siliņā? -Bitītēmi stropu daru, Līdz apakšai izrotātu.”

„Vecais tēvs sirmu bārzdu Dores vilka ozolā. Lūst ozols, krīt vecais, Plīst galviņa šķederniem.”

„Tēva, tēva tu dēliņš, Ne tev tēva padomiņa: Tētiņš gāja silmalāi, Dzeni nesa mugurā.”

„Šūn, māmiņa, man krekliņu, Liec tēraudu padusē: Ik dieniņas dzeinīts tek Caur manām padusēm.”

„Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.”

„Agri agri, māmulīte, Tam dēlam brokastiņu! Tam dzenītis mugurā, Vaska ripa padusē.”

„Kukaini, ragaini,Tev grezni svārki,Ne tādi kungam,Ne ķēniņam.”

„Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!”

„Kam tie der veci puiši, Kam tie veci ozoliņ'? Veci puiši vilkiem der, Ozoliņi bitītēm.”

„Šūn, bitite, melnu krēslu Ozoliņa zariņā, Tur tu pate atsēsies, Dravinieku mielodama.”

„Vakar viju stipru virvi, Šodien kāpu ozolā; Līdzko kāpu ozolā, Bites klupa cekulā.”

„Dietu, dietu, saimeniece,Mārtenīša vakarā,Lai telītes dietu gājaPavasara rītiņā.”

„Bij man vaska dzirnaviņas Ozoliņa galdiņiem; Atved man, māmuliņa, Bites meitu malejiņu.”

„Bitit' saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.”