Krājums

„Ja vakaros suns kauc, tad mājās kāds mirs”

„Kad negrib, lai uzbrūk suņi, ejot tiem garām saujā jāsaspiež roku īkšķi”

„Kad suns pārlieku kauc jeb dobi izkasa, tas esot uz nelaimi”

„Kad suns kaukdams skatās uz lauku, tad tas kauc savu nelaimi; ja uz māju, tad mājas nelaimi”

„Ja suņi naktīs kauc, tad gaidāmi bada un mēra laiki”

„Ja dienā suņi kauc, tad sievas lamāsies”

„Ja suns gaudo pagriezies uz mežu ar nolaistu galvu, tad tuvumā atrodas vilki. IV. Suņa vārds”

„Ja suni par velti rīda jeb sauc: "Še, maize!" tad metas sunsnagla”

„Ja solot suņam maizi, tad vajagot arī dot, jo citādi, par suņa kārdināšanu, augot sāpīga suņa nagla”

„Kad suni kairina ar maizes vai gaļas kumosu, tad sunsnagla iemetas pakaļā”

„Ja sunim dod maizi un rauj atpakaļ, tad uz sejas sitas pumpas”

„Kad suni māna, metas suņa naglas”

„Ja gadās iet tādā vietā, kur nikni suņi mājā, tad, lai viņi neiekostu, vajaga abus īkšķus cieši saujā ieķert”

„Kad ar maizes kumosu trīs reiz apņem gar kāsi un iedod sunim, tad viņš savu mūžu neiet no mājām projām”

„Kad suni atnes, tad jāapgāž suņa ēdamais trauks, lai suns neiet prom”

„Ja grib, lai suns stāv mājā, tad nogriež spalvas no suņa astes un apsien ap galda kāju”

„Ja pārnes mājā jaunu suni un noliek zem gultas, tad viņš tur guļ vienmēr”

„Ja nesot suni no svešām mājām, tad, lai viņš nebēgtu prom, tas jāiemetot ūdenī”

„Ja suns klejo apkārt, tad viņš jāizrāma un pauti trīs reizes jāsviež pāri mājas jumtam, tad suns vairs neklejo. III. Suņa sakari ar vilku”

„Silta maize nav jādod suņiem, tad vilks nes projām”