Krājums

„Ja bēŗu maizi cepot ar lāpstu izvelk atpakaļ kādu lapu, tad drīzumā sagaidāmas bēres”

„Kad bērnam priekš krustīšanas raujot žagi, tad jāsakot: "Dievs palīdz!" Ja tā nesakot, tad velns paņemot bērna dvēseli”

„Mironam liek velēnu uz krūtīm un ūdens trauciņu zem zārka, lai no pērkona nepaliktu melns”

„Ja, uz laulāšanu braucot, līgavai jābrauc pār kādu ūdeni (upi vai ezeru), viņai jāmet tur zieds. Ja to nedara, tad bērni slīkst”

„Miroņus nekad nevajag apglabāt bez apaviem, jo tiem pēc apglabāšanas jāstāv pie kapsētas vārtiem, līdz nāk atkal kāds cits tā vietā”

„Kad iesalu lika žeirī, tad sūtīja kādu mājinieku uz kaimiņiem pēc sviesta, lai alus labāki tecētu. /P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f”

„Bērnu pie kristības vedot, jāpaņem līdz nauda, maize, ogle, sīpols, ķiploks un grāmatas lapa, tad mazais būs visu mūžu bagāts”

„Kas suni nebaro, tam pa bērēm slikts laiks”

„Tukšu šūpuli nedrīkst šūpot, tad bērns naktī raudot”

„Mazus bērnus mātes nemēdz svešiem rādīt, lai svešais neapskauž”

„Debesbraukšanas dienas rītā nedrīkst cilāt ecēšas, nedz arī arklus, jo tad krusa nokapās laukus”

„Ja ačgārni iet, tad mātei zārku mēro”

„Mironu nedrīkstēja zaimot: kas to zaimoja, tam labi neklājās. IX. Mirons sapņos”

„Kad bērnam dilstamais mērs, tad piektvakarā tas jānomērī ar kreisās kājas pastalas auklu vai krāsns slotas valdziņu”

„Ja vistai pie kājas velkas salms, tad mirst kāda jauna sieviete, kurai paliek mazi bērni”

„Ja kādam dzied labā vai kreisā auss un ja to pareizi uzmin, tad uzminētājs dabūs pēc tā cilvēka nāves, kuram auss dzied, viņa mantojumu”

„Rudzu ziedos vilki dzīvo rudzos un pervē savus bērnus”

„Lai izdzītu miroņa kaulu, tas jāspaida ar durvīm, pa kurām nests mironis”

„Kristībās piekrāva galdu jo pilnu ar ēdieniem un dzērieniem, lai bērns dzīvojot pārticis”

„Ja kādam mazākam bērnam stipri siekalas pa muti skrien, tad vajagot tikai gar tā muti novilkt ar kaķa asti, un siekalas vairs netecēšot”