Krājums

„Kad maizi liek krāsnī, tad beidzamā sauja miltu jāizmet atmuguriski pa logu. Tad prusaki iziet”

„Nabadziņu nekad nevajaga aizlaist tukšā, tad mājā netrūks svētības”

„Lai mājas mātei dēlu, vīru jeb brāli slikti ļaudis nepavestu uz neceļiem, tad viņai jāsviež tiem ar cūkas mēsliem pakaļ”

„Kamēr mironis ir mājā, tikmēr nekurina pirts, neslauka istabas, nemazgā drēbju un nesukā galvas”

„Kas aiz durvīm klausoties, tas paliekot kurls”

„Lai pasargātu lopus no lietuvēna, uz kūts durvīm jāuzvelkot trīs lietuvēna krusti”

„Kad no ciema mājās ejot atstāj citus pie galda ēdot , tad atrod mājās plūcamies”

„Kad kāds mirst, tad durvis jātaisa vaļā, lai mirēja dvēsele var iziet ārā. II. Izcelšana no gultas”

„Ja dzeguze kūko dārzā uz augšu laizdamās, tad tai mājā būs kāzas; ja viņa kūko uz zemi laidamās, tad tur būs bēres”

„Jāņa vakarā nogriezti sērmūkšļa zari, ja tos aizbāž aiz istabas sijas, pasargā māju no visādiem kukaiņiem: ēdējiem un cirtējiem”

„Kapu svētkus senos laikos nesvētīja, bet ļaudis gan gaidīja svētku naktīs pie aizdegtas uguns un klāta galda mirušos ciemā nākam”

„Bluķi vēluši no vienām mājām uz otrām dziedādami un beigās to sadedzinājuši. Bluķa vakaros stāstījuši pasakas un devuši mīklas minēt”

„Meitenes otra puse klēts padurvē jānorok, lai meitene par saimnieci tiek”

„Kad zīlīte skrej pie loga, tad būs sals”

„Lai pirkta vista nebēgtu projām, tad ar viņas knābi trīs reizes jāiesit par krāsni”

„Daži līgotāji dzied un lec pār ugunskuru cauru nakti, gaidīdami, ka saule uzlēkdama rotāsies. III. Jāņa dienas sakars ar skaistumu”

„Tā rīkste, ar kuru pirmo reiz lopus ganos dzen, jānes mājā, lai lopi visi nāktu mājā”

„Mātes jeb dzimuma zīmes rodas, kad grūta sieva sabīstas no ugunsgrēka un sev kaut kur aizķer”

„Pēc uguns kurināšanas nedrīkst govju slaukt ar nenomazgātām rokām. Citādi govīm pupi apmetīsies ar gundegām (vātīm)”

„Pagalma gružus vajag sviest laidarā. Tad neviens nevar apburt lopus”