Krājums

„Ja kāju saspiež durvīs, tad rados kāds mirst”

„Lai prusakus izdzītu no mājām, tad ielika vienu prusaku kastiņā un uzlika uz ceļa, pa kuru veda mironu”

„Kustoņu dienā kokus nedrīkst mājā nest, tad čūskas nāk”

„Jaungada naktī vajaga uz koka jāt pie cūku staļļa durvīm un saukt: "Cūku māt, vai šogad dabūšu precēties?" Ja cūka rukst, tad iznāks precēties”

„Citi viņu nosauc arī par kāpostu Māri, varbūt tāpēc, ka daža jautra saimniece ap šo laiku mēģina sēt kāpostus”

„Burkāni jāsēj vecā mēnesī; jaunā mēnesī sēti, tie zied, t. i. paliek sēkliniekos”

„Ja sapnī redz mājas skursteni nogāžamies, tad mājas saimnieks mirst”

„Kad krāsnī malkai degot nokrīt kāda pagale uz sāniem, tad todienu būs viesis”

„Uz kārpas vajaga uzspiest uguns puķes sulu, tad tā noiet”

„Labībā vajaga spraust lielu un kuplu meiju, ka tikko labība ir nosēta, tad tā arī augs tāda pati liela un kupla”

„Putras katlu noceļot no uguns, vajag apslaucīt tā malas, tad saime ilgi pastāv”

„Jauna gada naktī zirgi runā. Zirgu stallī tad var noklausīties, ko viņi saka, kuru nākamgad uz kapsētu vadīs”

„Mājā pārbraukuši kūmas steidza bērniņam ātri noģērbt tās drēbes, kurās tas pie kristīšanas bija ģērbts, lai tas vecs nepaliekot”

„Veca gada vakarā visiem mājas ļaudīm jānoliek katram savs sāls gabals zināmā vietā. Ja kāds gabals tiek slapjš, tad jaunajā gadā tam jāmirst”

„Kad pa Jorenu ved lopus uz jaunu mājas vietu, tad aizvedis paņem pelnus un ieberzē govij pierē, lai tā nebēgtu apakaļ uz veco māju”

„Lai iznīdētu brusakus, tad liek kādus līdzi mironim uz kapsētu vedot”

„Bērēs bēriniekiem ar egles zariem jāpeŗot mājinieki, lai tie mirtu ziemā, ne vasarā”

„Jurģa dienā nevajag nekā nest no meža mājās, tad atnesot skudras”

„Govi vedot uz pilsētu, jā izņem no govs nagu starpas netīrumi, jāietin lupatiņā un jāiebāž kabatā, tad govs iet bez dzīšanas”

„Kad, no mājām ārā braucot, zirgs tur atstāj mēslu čupu, tad būs laimīgs brauciens”