Krājums

„Ja dzeguze aizkūko, tad vasarā ir miegains”

„Ja krauklis laižas pār kādu māju un krākdams met kūleni, tad tai mājā kāds var mirt, bet visādā ziņā kāds slimos”

„Dzīvis pervējot tās jāsauc par melniem kraukļiem, vai melniem strazdiem, lai perve pastāv; ja tās nosauc par vārnām, tad perve noplūk”

„Kad priekš dzeguzes atnākšanas nosit kurmi, tad tā asinis derīgas krītamās kaites ārstēšanai”

„Kad pa ceļu ejot dzird zīli spiedzam pa labo roku, tad tā ļauna zīme, ja pa kreisi - laba zīme”

„Ja vārna stāv koka galotnē, tad sagaidāms liels sals, bet ja laižas pagalmā, tad siltums”

„Vajaga noķert bezdelīgu, izraut tai no astes vienu spalviņu un uzlikt kādam gulētājam uz krūtīm, tad tas izstāstīs visus savus noslēpumus”

„Zīlīti sauc arī par dieva gotiņu. Uz kuru pusi tā aizskries, uz to pusi meitu aizprecēs”

„Krauklīts sēd ozolā, Runā svešu valodiņu; Būs kungam karā iet, Negulēt spilvenos”

„Ja mežā dzird dzeguzi pirmo reizi kūkojam, tad jāizskaita, cik reizes viņa kūko, tik gadu dzirdētājs vēl dzīvos”

„Uz kādu pusi vakarā pēc saules vārnas lido, no tās puses gaidāms vējš”

„Kas neēdis pirmo reiz dzird dzeguzi, tam zobi jāiekož zaļā kokā; cilvēks tad ir brīvs no aizkūkojuma, bet tas koks nokalst”

„Ja zīli pavasarī pirmo reizi redz uz jumta, tad augs gari lini, ja zemē - tad īsi”

„Uz kuru pusi māriņa, kas tiek griezta saujā ap galvu, aizlaižas, uz to pusi izprecēs zīlētāju”

„Ja ozols ir bagāts ar zīlēm, tad barga ziema un bagāts nākamais gads”

„Kas dzerot tikai skaidru avota ūdeni, tas ilgi dzīvojot (tam kaites nemetoties). III. Ūdens laika zīlēšanā”

„Kad zīlīte nāk pie loga, tad tanī dienā dabon jaunu vēsti”

„Ja puisim kāzu rītu kumeļu barojot, zīle lēni dzied, tad būs puišam gudra līgaviņa”

„Kad neēdis iziet no rīta un dzird pirmo reizi dzeguzi kūkojot, tad visu to gadu tiek pievilts”

„Melnais krauklis skrien pa dziļo asins jūru, asins skrienot pil pilēdams. Kas tam krauklim ar melnu spalvu noslauka NN asins asiņus”