Krājums

„Dūmi kūp meži deg, Kas tos mežus dedzinaja? Bitit mežus dedzinaja, Klajumiņu gribedama.”

„Dūmi kūp, sili deg, Bite tek raudadama; Niraud gauži tu, bitite, Neba tavi nami deg.”

„Meži deg, dūmi kūp, Bite raud asarām; Neraud' gauži tu, bitīt, Niedres deg jūrmalā.”

„Atskrien bitit' raudadama, Sak', ozolis nodegot. Skrien, bitit, nemelo, Gruži dega siliņā.”

„Skrej, bitite, lauz galviņu Degošā siliņā, Kam tu manu dējoliti Skabargainu nosmādeji.”

„Es iekūru jāņuguniPašā kalna galiņā,Lai redzēja Jāņa bērni,Lai tie nāca sētiņā.”

„Nevienam es neteikšu, Ko atradu ganīdama; Bāliņam vien pateikšu, Bites dzied ozolā.”

„Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja.”

„Ceļatiesi kājiņāsi, Veci bišu bitenieki, Nu dziedaja jūras gaiļi, Nu ezara gaigaliņas.”

„Bite šūnas piešuvusi Rīgas torņa galiņā; Skrien, bitīt, šai zemē, Šeit rakstīti ozoliņi.”

„Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt.”

„Ap meteni slaiži laižu, Lai liniņi gari aug; Ap lieldienu šūpojos, Lai telites barojàs.”

„Mārtiņam vīzes pinu I aukliņas darināju: Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu.”

„Saules meita, Saules meita, Mazgā baltu liepu galdu: Rītu jās Dieva dēli Liepu galdu rībināt.”

„Ar bititi arti gāju, Smilgu šķēlu lemešam; Dieva dēli spandas vija, Ābelziedus lasidami.”

„Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot.”

„Sargaties, Dieva dēli, Šorīt Saule barga lēca: Kam vakar nomaucāt Saules meitas gredzentiņu.”

„Kā zinātu Ziemassvētkus, Kad nediltu kamaniņas; Kā zinātu Lieldieniņu, Kad nekārtu šūpulīti?”

„Nāc nākdama, Liela diena, Visi bērni tevis gaida, Visi bērni tevis gaida, Aiz vārtiem sasēduši.”

„Lieldienas rītā Sarkana saule; Māršiņas villainei Sarkanas bārkstis.”