Krājums

„Bitit, zieda neņemies No sarkana āboliņa; Tam, bitite, viens bauslitis, Ka svētdien nesvineji.”

„Maziņš bija, saldis bija, Bitit, tavs vezumiņš; Kārkla ziedi, ievas ziedi Bij tavā vezumā.”

„Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.”

„Tec', māsiņa, teciņiem, Tec', pasaki bāliņam: Vējš nolauza ozoliņu Ar visām bitītēm.”

„Kas kait man nedzīvotPie jūriņas maliņā:Jūra pati man arama,Jūras kalni ecējami,Jūra man zeltu nesa,Jūras kalni sudrabiņu.”

„Sūtīt sūta meža bite Lauku bitei grāmatiņu, Lai ziediņu tā neņēma Degošā siliņā.”

„Lācis kāpa ozolā, Sakās kunga dravinieks; Kur tev dzeinis, kur vācele, Kur, lācīti, medu liksi?”

„Platas vīzes apāvos, Silā gāju doru dēt. Sak' lācītis lūkodams: Edz, kur bišu dējejiņš! Būs man medus, būs man medus Uz nākošu rudentiņ'!”

„Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.”

„Bērtis gāja bišu kāpt, Pērle [?] nesa vāceliti, Sīki mazi eņģelīši Līdzi tek medus ēst.”

„Vilciņš saka uz lācīša: Kur, lācīti, medu ņēmi -Es uzkāpu ozolā, Jaunu puišu dējumā.”

„Lācis kāpa ozolā, Bite dūra vēderā, No tā maza dūrumiņa Liela pumpa uzcēlās.”

„Atminiet, jaunas meitas, Kas bij liepas iedobā? Lācis kāpa liepiņā, Medutiņa meklēdams.”

„Lācīt, lielais dravenieks, Nāc, tev došu vaska ēst. -Es neēdu vasku vien, Ēdu skaidru medutiņu.”

„Lācis kāpa ozolā, Gribē bišu medu ēst; To lācītis nezinā, Kad bitīte iekodīs.”

„Kas tur kliedza, kas tur saucaAiz Daugavas siliņā?Zaķīts pūta ledus tauri,Ziemassvētkus vēstīdams.”

„Bite riju nomīdij' Dravenieka dēliņam; Bite dzied, traņi tek, Pati māte salmus nes.”

„Kur, bitītes, jūs ietit, Liela drūzma dziedādam'? -Iesim vaska ceļu liet, Dravinieka meitu ved.”

„Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.”

„Cīrulis dziedāja,Vasara nāca;Cep, māmiņ, kukuli,Es iešu ganos.Ja cepsi lielu,Tad dzīšu tālu;Ja cepsi mazu,Pie vārtiem ganīšu.”