Krājums

„Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, par tavām druvām vecā līdumā.”

„Pasaka ir stāsts, kas nav noticis, bet varētu notikt, ja cilvēki būtu labāki.”

„Tas, kurš prot mīlēt, prot arī dot. Un tas, kurš prot dot, prot arī dzīvot.”

„Kluss… un ieskanas durvis kā vienmēr, tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.”

„Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu.”

„Vajag tiem savāda, brīnišķas gaismas, gaismas, kas izplūst kā mīla no sirds.”

„Dzīve prasa spēku – ne tikai locīties vēja priekšā, bet reizēm arī stāvēt stingri.”

„Cilvēkam vajag ne tikai siltumu un maizi, bet arī kādu, pie kā atgriezties.”

„Bieži vien ne vārdi, bet klusums pasaka visvairāk.”

„Tālavas taurētājs dzied, jo viņam ir sirds, kas mīl dzimteni.”

„Nav laimīgs tas, kam viss ir; laimīgs ir tas, kas mīl.”

„Ne puķes, ne mantas – es tev dāvinu laiku. Gribi – stundu, dienu, gadu vai mūžu, neprasi tikai mūžību, tās nav nevienam.”

„Cilvēks dzīvo ne ar maizi vien, bet arī ar cerību.”

„Ej un tikai sargies samīt gliemezi, notraukt niedru strazda ligzdas pinumus! Pats starp brīnumiem tu esi brīnums, pats tu esi viens no viņiem, piemini!”

„Man dabūt visu – nelabo un labo, man dabūt visu – zemisko un svēto, un naidu man un mīlestību dabūt, un neko labāku es nevaru sev novēlēt.”

„Man nevajag daudz - man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”

„Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”

„Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi - sirds iesāpas no skaistuma...”

„Skroderi mūs taisīs no dūtes – tas jau ir māksla.”

„Latvian's first sound film gave voice to what was unsaid.”