Krājums

„Apjumībās (Miķeļdienā) jānobeic viss ārā pļaujamais un ražas vākšana, citādi nesvētīsies.”

„Ja Ziemassvētkos snieg, vasarā būs laba raža — sniegs zemei sagādā auglīgas vielas.”

„Ja Jāņu nedēļā negaiss nāk no vakara puses, vasara būs labas ražas.”

„Ja par Lieldienām saule spīd, viss vasarā labi augs un gana ziedēs.”

„Ja pavasarī gailītis dzied uz sētas, gaidāms skaists laiks. Ja uz mājas — lietus.”

„Ja Jurģos (23. aprīlī) laiks silts un saulains, viss gads būs labs un raža kupla.”

„Kas pavasara pirmajos zaļumos nomazgājas rīta rasā, tas visu gadu būs vesels un skaists.”

„Miķeļdienā nokautās cūkas gaļa labi stāvēšot un nesabojāsies — rudens aukstums palīdz.”

„Miķeļdienā jāiet peldēties — tas ir pēdējais laiks, kad var droši peldēties, jo ūdens vēl ir silts.”

„Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi.”

„Mārtiņdienā galdā jāceļ plāceņi, medus, alus un gailis. Tad ģimene dzīvos labklājībā un neslimos.”

„Mārtiņdienā beidzās klusais veļu laiks un sākās jautrais budēļu laiks. Ticēja, budēļi nes svētību, tāpēc bija gaidīti visās sētās.”

„Lieldienu rītā jāiet ārā pirms saullēkta un jāsveicina saule, tad visu gadu būs laime un veselība.”

„Ja Mārtiņos ir daudz sniega, būs laba rudzu raža.”

„Lieldienās mazgājas tekošā ūdenī rīta saulē, lai būtu skaists un vesels visu gadu.”

„Ja meita Lielajā dienā dos puisim piecas olas, tas nozīmē — jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!”

„Ķekatniekus aicināja uz kūti, dārzu un līdumiem. Katrā vietā bija jāpadanco, jāuzdzied, tad ticēja, ka nākamgad it visā veiksies un būs laba raža.”

„Lieldienās jāšūpojas augstu, tad lini augs gari.”

„Lieldienās jāšūpojas, lai odi nekostu.”

„Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem, lai nākamais gads būtu bagāts un auglīgs.”