Krājums

„Es uzlīdu ozolā, Bite koda rociņā; Jo tā bite sīvi koda, Jo es saldu medu ēdu.”

„Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā.”

„Ai bitīte, ai bitīte, Tavu lielu čaklumiņu: Tecēj' dienu, tecēj' nakti, Ne miedziņa negulēja.”

„Tici, Dieva līgaviņa, Ej ozola baznī cāi; Visi ļaudis tevi teica Bez Dieviņa dzīvojot.”

„Ai bitīte, ai bitīte, Tu nes lielu svētībiņu: Saldu medu bērniņiem, Vaska sveci Dieviņam.”

„Dievis deva labu laimi, Sasatiku celiņā: Jaunu meitu ar vaiņagu, Bit' ar vasku gabaliņu.”

„Saules meita Bārbaliņa,Samijam vainugiem!Tavs bij zelta zīlītēm,Mans sudraba lapiņām.”

„Silā eimu, silā teku,Silā man lieli prieki:Silā man zelta nasta,Silā vasku ritenīts.”

„Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.”

„Bitīt, tavu čaklumiņu, Ziedainām kājiņām; Mācies, meita, no bitītes Čakli pūru piedarīt.”

„Bāliņ, tavu drošu sirdi, Tavu gudru padomiņu: Dziedādamis nosalaidi No smuidrā ozoliņa.”

„Kaut man būtu tā naudiņa,Kas guļ jūras dibenā,Es nopirktu Rīgas piliAr visiem namniekiem. Tavi lieli Rīgas kungi Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā driķu druviņā.”

„Krāj, bitīte, saldu medu, Vēl siliem balti ziedi; Nāks ziemiņa, nāks viesiņi, Baudīs, nagus laizīdami.”

„Griķīts auga smilktenē, Papardīšu mežmalē; Griķim bija saldi ziedi, Bitītēm medus salds.”

„Dziedi, dziedi, zemes bite, Mana tēva dābolā: Nu ziedēja kupla liepa, Lauku malu magonītes.”

„Skaisti dzied sīki putni, Pazarēs sēdēdami; Skaisti dūc tā bitīte, Kas nes saldu medutiņu.”

„Ja Jurģa diena saulaina, tad griķi labi padosies”

„Kad saule noriet sārti, tad būs jauks laiks”

„Ja uzvelk laulājamo gredzenu kamēr nav vēl precējies, tas nekad neapprecēsies. Gredzens sapnī”

„Jaunam pārim pēc laulībām jāguļ kur apspīd jauns mēness, tad laimīgs mūžs”