Krājums

„Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.”

„Bitīt, tavu čaklumiņu, Ziedainām kājiņām; Mācies, meita, no bitītes Čakli pūru piedarīt.”

„Bāliņ, tavu drošu sirdi, Tavu gudru padomiņu: Dziedādamis nosalaidi No smuidrā ozoliņa.”

„Kaut man būtu tā naudiņa,Kas guļ jūras dibenā,Es nopirktu Rīgas piliAr visiem namniekiem. Tavi lieli Rīgas kungi Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā driķu druviņā.”

„Krāj, bitīte, saldu medu, Vēl siliem balti ziedi; Nāks ziemiņa, nāks viesiņi, Baudīs, nagus laizīdami.”

„Griķīts auga smilktenē, Papardīšu mežmalē; Griķim bija saldi ziedi, Bitītēm medus salds.”

„Dziedi, dziedi, zemes bite, Mana tēva dābolā: Nu ziedēja kupla liepa, Lauku malu magonītes.”

„Skaisti dzied sīki putni, Pazarēs sēdēdami; Skaisti dūc tā bitīte, Kas nes saldu medutiņu.”

„Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.”