Krājums

„Veselība ir miesas gudrība.”

„Tautas dziesmās ir viss – mīlestība, bēdas, gudrība un senie sapņi.”

„Gaismā un tālē brīžam pats sevi gaistu, radīdams pasauli jaunu un skaistu.”

„Ko lai es vēlos – visa man ir gana: debess un zeme, un saule mūžam mana.”

„Daba ir taisnīga – tā nedod vairāk tam, kurš nestrādā.”

„Ja tu mīli savu tautu, tad rūpējies par viņas garu – tas ir viņas spēks.”

„Jaunais cilvēks – tas ir cerība. Bet bieži vien vecā pasaule samīda to cerību.”

„Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, par tavām druvām vecā līdumā.”

„Kluss… un ieskanas durvis kā vienmēr, tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.”

„Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu.”

„Vajag tiem savāda, brīnišķas gaismas, gaismas, kas izplūst kā mīla no sirds.”

„Tālavas taurētājs dzied, jo viņam ir sirds, kas mīl dzimteni.”

„Ne puķes, ne mantas – es tev dāvinu laiku. Gribi – stundu, dienu, gadu vai mūžu, neprasi tikai mūžību, tās nav nevienam.”

„Ej un tikai sargies samīt gliemezi, notraukt niedru strazda ligzdas pinumus! Pats starp brīnumiem tu esi brīnums, pats tu esi viens no viņiem, piemini!”

„Man dabūt visu – nelabo un labo, man dabūt visu – zemisko un svēto, un naidu man un mīlestību dabūt, un neko labāku es nevaru sev novēlēt.”

„Man nevajag daudz - man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”

„Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”

„Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi - sirds iesāpas no skaistuma...”

„Tā ir tev reiz diena ausīs! – Tā tu arī, tā tu arī Savas važas salauzt vari.”

„Mīla ir kā plīvojoša liesma, Kas vienmēr jauna jāuzkur, Lai, pelnos plokot, neizdzistu bāla.”